Ko Bībele saka par zināšanām? — Pamats · KJV Raksti ar Stronga numuriem
THE FOUNDATION · THE ORIGINAL STUDY, SET IN THE ANCIENT ORDER
Zināšanas — Pamata bibliskā doktrīna
ATKLĀJOŠIE VĀRDI
Klausies gudra cilvēka ceļā: viņš krāj zināšanas. Viņš sakrāj tās savā prātā un savā sirdī, tāpat kā cilvēks sakrāj mantu savā namā, un tas viņu pasargā nelaimes dienā. Vecais ebreju vārds tam ir daath (H1847, zināšana) — zināšana, kas tiek glabāta, un zināšana, kas nav glabāta, tiek zaudēta. Bet ģeķis neko neglabā, un viņa paša mute ved viņu tuvu postam. Un klausies, kas notiek ar veselu tautu, kad tā atsakās zināt: tā aizved gūstā, un tā iet bojā — ne no dedzības trūkuma, bet no zināšanas trūkuma. Kas nogriežas no zināšanas, tas pats tiek nogriezts nost. Tomēr Dievs nav atstājis gūstekni bez palīdzības. Svaidītais nāca, lai atbrīvotu gūstekni, dotu redzi akliem un vestu ļaudis pa patiesību pie atgriešanās. Un kā nāk šī zināšana? Ne uzreiz. Tā nāk tāpat, kā tiek barots bērns: vispirms piens, tad cieta barība; mazliet šeit, mazliet tur, rinda pēc rindas, likta viena virs otras. Un tā nāk vien pie pazemīgajiem. Cilvēkam, kas ir pilns savas paša gudrības, nav vietas, kur Dievs viņu mācītu; jo neviens nekad nav mācījis Kungu. Tāpēc noliec savas paša domas un pieņem Viņa domas. Visa mērķis nav būt gudram šajā pasaulē: tas ir pazīt pašu Dievu un augt šajā zināšanā visas savas dienas. Meklē to.
TRĪS JAUTĀJUMI, UZ KURIEM ATBILD ŠIS PĒTĪJUMS:
1. Ko gudrs cilvēks dara ar zināšanām?
2. Kas nāk pār tautu, kurai nav zināšanu, — un kāda ir tam ārstniecība?
3. Kā zināšanas nāk pie cilvēka un kādam nolūkam?
(Manas personīgās pārdomas — daath (H1847, zināšanas) cēlies no yada (H3045, zināt). Ebreju valodā zināšanas nav vārdu kaudze, sakrauta kopā; tās ir pazīšanas auglis. Tas, ko tu zini, izriet no tā, ko tu pazīsti — un tāpēc šī studija noslēdzas ar Dieva pazīšanu.)
(Manas personīgās pārdomas — gudri cilvēki uzkrāj zināšanas prātā un sirdī. Tās tiek uzkrātas kā mantas namā, gatavas dienai, kad tās būs vajadzīgas. Neprātīgais cilvēks neuzkrāj neko, un viņa paša mute ir tuvu pazušanai.)
1. SALAMANA PAMĀCĪBAS — GUDRI CILVĒKI GLABĀ ZINĀŠANAS
IZNĪCINĀTI ZINĀŠANAS TRŪKUMA DĒĻ + NORAIDĪJA ZINĀŠANU → ARĪ ES TEVI NORAIDĪŠU.
(Manas personīgās pārdomas — postīšana nāk no zināšanu trūkuma. Un ievērojiet tās kārtību: ja tu atmet zināšanas, TAS KUNGS arī atmetīs tevi. Tauta iet postā nevis no dedzības trūkuma, bet no zināšanu trūkuma.)
3. LĪDZEKLIS — BRĪVĪBA GŪSTEKŅIEM
1.Lūkas evaņģēlijs 4:18Mūsdienu Bībele↗Kopīgot↗Kunga gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds.
GRIEĢU ATSLĒGVĀRDI⚑ G859 aphesis
IZGLĀBŠANU GŪSTEKŅIEM + REDZES ATGŪŠANU AKLIEM + BRĪVĪBU SATRIEKTAJIEM.
2.2. vēstule Timotejam 2:25Mūsdienu Bībele↗Kopīgot↗Tādam, kas laipni pamāca tos, kas pretojas patiesībai; varbūt Dievs dos tiem atgriezties, lai pazītu patiesību
GRIEĢU ATSLĒGVĀRDI⚑ G1922 epignosis — Atzīšana
lai pazītu patiesību.
(Manas personīgās pārdomas — grēku nožēlošana nāk caur patiesības atzīšanu. Vārds ir epignosis (G1922, atzīšana) — pilnīga zināšana. Cilvēks nevar novērsties no tā, ko viņš nezina; tāpēc zināšana nāk pirms grēku nožēlošanas, un lēnprātīgais skolotājs nāk pirms tiem abiem.)
PRIEKŠRAKSTS UZ PRIEKŠRAKSTU + NOTEIKUMS UZ NOTEIKUMA + MAZLIET ŠEIT UN MAZLIET TUR.
3.1. vēstule korintiešiem 3:1Mūsdienu Bībele↗Kopīgot↗Brāļi, arī es nevarēju ar jums runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem, kā ar bērniem Kristū.
GRIEĢU ATSLĒGVĀRDI⚑ G3516 nepios
NE KĀ AR GARĪGIEM, BET KĀ AR PASAULĪGIEM = MAZIEM BĒRNIEM KRISTŪ.
4.1. vēstule korintiešiem 3:2Mūsdienu Bībele↗Kopīgot↗Es jums devu pienu dzeršanai, ne cietu barību, jo jūs vēl nevarējāt, bet arī tagad vēl nevarat, jo jūs vēl esat miesīgi
GRIEĢU ATSLĒGVĀRDI⚑ G1051 gala
DEVU JUMS PIENU DZERŠANAI, NE CIETU BARĪBU → JŪS VĒL NEVARĒJĀT TO PANEST.
5.Vēstule ebrejiem 5:14Mūsdienu Bībele↗Kopīgot↗Bet pilnīgajiem pienākas cieta barība; tiem piedzīvojumos prāti vingrināti atšķirt labu no ļauna.
GRIEĢU ATSLĒGVĀRDI⚑ G5160 trophe
STIPRS ĒDIENS PIEDER PILNGADĪGAJIEM → KURU JUTEKĻI VINGRINĀTI IZŠĒIRT LABU NO ĻAUNA.
(Mani personiskie pārdomas — piens ir pirms cietas barības; tā Dievs māca, likumu pēc likuma, mazliet šeit un mazliet tur. Bet kas paliek pie piena, paliek bērns. Lai tiktu mācīts zināšanā un saprastu mācību, cilvēkam jābūt atšķirtam — barotam pa mazam, kamēr viņa jušanas ir vingrinātas izšķirt labu no ļauna.)
(Manas personīgās pārdomas — neviens neko nemācīja TO KUNGU. Ir grūti saņemt Dieva zināšanas, ja tu esi pilns savu paša zināšanu; pazemība nozīmē atzīt, cik maz mēs zinām. Cilvēks, kas apzinās, cik maz viņš zina, ir gatavs, lai Dievs viņu mācītu.)
3.Vēstule romiešiem 10:2Mūsdienu Bībele↗Kopīgot↗Jo es viņiem liecinu, ka viņiem ir centība uz Dievu, bet nav izpratnes.
GRIEĢU ATSLĒGVĀRDI⚑ G1922 epignosis — Atzīšana
ka viņiem ir centība uz Dievu, bet nav izpratnes.
(Manas personiskās domas — dedzība nav pietiekama bez zināšanām. Cilvēks var steidzīgi skriet un skriet nepareizā virzienā. Lai jūsu dedzību vada zināšanas.)
NOSLĒGUMS
Pētera 2. vēstule 3:18Mūsdienu Bībele↗Kopīgot↗Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atzīšanā! Viņam lai ir gods tagad un līdz mūžības dienai! Amen!
GRIEĢU ATSLĒGVĀRDI⚑ G1108 gnosis — zināšanas
AUGT LABVĒLĪBĀ + MŪSU KUNGA UN GLĀBĒJA JĒZUS KRISTUS ATZĪŠANĀ.
IZPROTIET TĀ KUNGA BIJĀŠANU + ATRODIET DIEVA ATZIŠANU.
(Manas personiskās pārdomas — lūk, viss pētījums vienā teikumā: zināšanas, daath (H1847, zināšanas), gudrie sakrāj sevī, un to trūkums iznīcina; tās nāk mācība pēc mācības, piens pirms cietas barības, pazemīgajiem, nevis pašapmierinātajiem; un to mērķis nav zināt daudz lietas, bet gan pazīt Dievu, ginosko (G1097, zināt/pazīt). Taisnie caur tām tiek izglābti, gūsteknis tiek atbrīvots, mazulis aug. Sakrājiet tās sevī un augiet tajās līdz Viņa godības dienai.)
GRIEĢU ATSLĒGVĀRDI
Šie ir šī pētījuma atslēgvārdi. Pieskarieties jebkuram punktētam vārdam augstāk esošajos pantos, lai šeit redzētu tā nozīmi.
“zināšanas” — G1108 gnosis — zināšana, zināšanas
augstu iepazīt mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atziņā
Kā piens kļūst par cietu barību: piens un cieta barība ved uz Dieva vārdu pirmajiem pamatiem (Ebrejiem 5:12) — tīro vārda pienu, lai jūs ar to augtu (1. Pētera 2:2).
→ Kā gūstekņi tiek atbrīvoti: atbrīvošana gūstekņiem noved pie Tā Kunga labvēlīgā gada — gaviļu gada, kad brīvība tiek pasludināta pa visu zemi (Levītu 25:10 → Lūkas 4:19).
→Kā atzīšana beidzas: patiesības atzīšana ved uz atgriešanos dzīvei (Ap.d. 11:18) un izbēgšanu no valga (2. Timotejam 2:26).
Kā vārds tiek celts: mēraukla pie mēraukla, šeit mazliet un tur mazliet (Jesajas 28:10) — pavēle pie pavēles, viss vārds sakārtots kārtībā.
Kā priesteris to sapo: priestera lūpām būs sargāt atzīšanu (Malahijas 2:7), un kas atmet atzīšanu, tas nebūs priesteris (Ozeas 4:6) — krāt atzīšanu ir priestera uzdevums; un jūs esat ķēnišķīga priesterība (1. Pētera 2:9).
